Mākslas galerijā Museum LV 5. novembrī plkst. 18:00

Analogā pagrīde vai sacelšanās? Diskusija par Eiropas kultūras mantojuma likteņiem digitālajā laikmetā

25.10.2024.
Mākslas galerijā Museum LV 5. novembrī plkst. 18:00 notiks diskusija par Eiropas kultūras mantojuma transformācijām digitālo tehnoloģiju telpā. Par sarunas impulsu kļuva mākslinieka Artūra Bērziņa darbu izstāde “Himēras”, kas līdz 7. novembrim ir skatāma galerijā.

Diskusijā piedalīsies pats mākslinieks un pedagoģe, izglītības eksperte un sabiedriskā aktīviste, Latvijas krievu kultūras biedrības vadītāja Jeļena Matjakubova, kas vairāku gadu garumā komentē mazākumtautību izglītības procesa attīstību Latvijā, arī LR valsts prezidenta Mazākumtautību padomē.
Mākslinieka darbu saturs un tehnikas ilustrē autora kultūrvidi, kas ir piesātināta ar Eiropas kultūras simbolisko, mītisko un literāro telpu, tās varoņiem, sižetu peripētijām un vēstījumiem. Šo bagātīgo nozīmju klāstu var piemeklēt dažādi riski, starp tiem digitālās kultūras transformēta indivīda lasīšanas mazspēja, ko stimulē procesi, kurus izraisa un padziļina masveida digitālo tehnoloģiju un mediju fenomens.

Digitāla kultūrtelpa nes sevī milzīgas līdzdalības un autorības iespējas, bet vienlaicīgi stimulē strauju nozīmju, avotu un tekstu banalizāciju un izņemšanu no ikdienas aprites gan izglītības saturā, gan sadzīvē, gan savstarpēja (politiskā) komunikācijā un kultūras industrijā. Digitālā sadzīve, veidojot būtiskas kultūras nozīmju lasīšanas izmaiņas, ne tikai ļauj masveida piekļuvi straujai informācijas cirkulācijai, bet paver plašas iespējas ietekmēt no oriģināla teksta refleksijas attālināta vai atraduša indivīda politiskos un sociālos uzskatus, iespējas līdzdarboties un pretoties populistiskām ideoloģijām. Visur Eiropā ir novērojams labējā un kreisā populisma pieaugums, izmantojot daudzveidīgas digitālās saiknes un atkarības, ko lietotāju vidū aizvien vairāk konstatē mediju analītiķi un izglītības procesu eksperti.

Augoša vientulība, socializācijas prasmju degradācija, mentālās un fiziskās veselības problēmas, liek meklēt jaunas pieejas kultūras mantojuma saglabāšanai un atjaunošanai.

Eiropas mākslas telpa kā atvērta tekstu kolekcija un simbolisko nozīmju mijiedarbība draud pazust apstākļos, kad tehnoloģiski pārtraukta zināšanu atjaunošanās vēlīnā turbokapitālisma apstākļos leģitimē socializācijas procesus aizvien mazāk iekļaujot tajā kultūrmantojuma ilgtspējas pamatprincipu - kritiskā refleksija par autentiskiem kultūras tekstiem, bez digitālajā patēriņā veidotiem ātras lietošanas subproduktiem, kas padara kultūras mantojumu par nesalasāmu, socializācijai un identitātei nevajadzīgu un rezultātā - par “neeksistējošo”. Šādos apstākļos Eiropas kultūrai draud aizvien intensīvāka atsvešināšanās no sabiedrību vairākuma, stāvoklis pirms Apgaismības, kad zināšanas bija elitāras vai sakrālas un bloķēja sociālās solidaritātes un tiesību dinamiku.

Šī izaicinoša situācija var novest pie tā, ka kultūras mantojums kļūs nesalasāms, jo pazudīs kultūras alfabēta pamati. Kā digitālajā intensitātē var atgriezties vai atjaunot kultūrtekstu autentiskumu, piekļuvi avotiem? Kā izklaides diktatūrā var glābt realitātes sarežģītību mākslā, politikā, grāmatniecībā un izglītībā? Kādi autori, teksti, nozīmes un procesi spēj nodrošināt Eiropas kultūras ilgstamību daudzo izaicinājumu mudžeklī? Vai mēs vēl spēsim lasīt Artūra Bērziņa darbus? Vai kultūras tekstu nākotne ir atrodama jaunā analogā sacelšanās procesā, kas ļautu sarežģītībai pamest pagrīdi? Šīs diskursīvās provokācijas izskanēs diskusijā 5. novembrī. Diskūsijas sākuma auditorijai būs iespēja novērot mākslinieka veidoto performanci.

Saruna notiks latviešu valodā. Diskusiju moderēs kultūrpētnieks Dr. Deniss Hanovs.